RTU vēsture

Rīgas Tehniskās universitātes pirmsākumi rodami Rīgas Politehnikumā (RP), kas darbu sāka 1862. gada 14. oktobrī kā pirmā daudznozaru tehniskā augstskola Krievijas impērijā. Tā bija maksas privātā augstskola, kurā studijas notika vācu valodā. Tas deva iespēju par mācībspēkiem pieaicināt daudzas izcilas personības no Rietumeiropas, kuras vienlaikus ar jauno speciālistu gatavošanu izvērsa intensīvu zinātnisko darbību īpaši inženierzinātnēs un ķīmijā.

 

1896. gadā augstskola tika pārveidota par Rīgas Politehnisko institūtu (RPI) – Krievijas impērijas valsts augstskolu ar krievu mācību valodu.

 

Pēc Pirmā pasaules kara, 1919. gada septembrī, likvidējot RPI, uz tās materiālās bāzes, piesaistot institūta studentus un mācībspēkus, izveidoja Latvijas Augstskolu (no 1923. gada – Latvijas Universitāte) ar latviešu mācību valodu. Savukārt uz šīs augstskolas tehnisko fakultāšu bāzes 1958. gada septembrī atjaunoja RPI, kurā mācības notika latviešu un krievu valodās.

 

1970. gados RPI kļuva par lielāko augstskolu Baltijas republikās, tās 11 fakultātēs mācījās ap 17 tūkstoši studentu. RPI sagatavoja speciālistus gandrīz visās svarīgākajās inženierzinātņu jomās, kā arī arhitektūrā un inženierekonomikā. 1980. gada nogalē RPI ieguva augstāko kategoriju PSRS augstskolu klasifikācijā.

 

Atjaunojoties Latvijas Republikai, 1990. gada martā, RPI ieguva Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) nosaukumu. Mūsdienās RTU ir ieguvusi pozitīvu starptautisko ekspertu vērtējumu un akreditēta Latvijas Republikas Austākās izglītības padomē. RTU astoņās fakultātēs un trīs filiālēs strādā ap 1500 cilvēku liels akadēmiskais un ap 500 zinātniskais personāls, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu augstas kvalitātes studiju darbu un zinātnisko pētniecību. RTU ir otrā lielākā universitāte Latvijas Republikā studentu skaita ziņā.