Uldis Eihenbergs

Izglītība:

  • 1995 - 1998: bakalaurs, RTU, LDI, Sistēmu teorija un projektēšana;
  • 1998 - 2003: maģistrs, RTU, LDI, Sistēmu teorija un projektēšana;

Papildus izglītība (kursi, sertifikāti):

  • MSSQL 7.0 pamats(ir sertifikāts);
  • XML tehnoloģiju pamati (ir sertifikāts)

 

Specifiskas prasmes: Spēja loģiski domāt un risināt sarežģītas problēmas, kas prasa arvien jaunus risinājumus, kuri pašam jāatrod un jāiemācās.

Darba pieredze: 1997-... FMS Microlink Grupa(iepriekš Microlink Latvia, Fortech): programmētājs/analītiķis

Darbs ar kolēģiem: Tiešie padotie nav, bet nepārtraukti notiek darbs komandā, kurā katrs no cilvēkiem vada konkrētus projektus, līdz ar to brīžiem ir nosacīti vadītājs.

Algas diapozons: ~500Ls

 

Kāpēc nolēmi mācīties datorzinātnes? Un kāpēc tieši RTU?

- Es gribēju būt programmētājs. Ja pārsvarā klasesbiedri tikai vidusskolā domāja, ko iesākt tālāk, tad es jau diezgan skaidri zināju, ko gribu mācīties. Dokumentus iesniedzu gan LU, gan RTU. LU bija jākārto matemātikas eksāmens, ko nokārtoju viduvēji, kaut arī matemātika man ļoti padodas. Sapratu, ka tomēr visu izšķir attieksme, kas LU man nepatika, tāpēc aizgāju uz RTU.

Vai tas, ko Tu sākumā gaidīji no universitātes, un tas, ko saņēmi, atšķīrās?

- Nē, ne pārāk. Tas bija apmēram tas, ko es gaidīju. Otrajā kursā bija jāizvēlas institūts. LDI izvēlējos tāpēc, ka patika to pasniedzēju attieksme, kas bija šajā institūtā, kā arī interesēja tas, ko šis institūts varēja piedāvāt. Arī maģistrantūrā paliku turpat, jo tas šķita kā loģisks turpinājums. Tagad no vienas puses gribētu turpināt studijas doktorantūrā, bet nedaudz pietrūkst motivācijas, Doktorantūra arī nav obligāti nepieciešama, lai turpinātu strādāt šajā amatā.

Vai ir kādi priekšmeti, kas ir īpaši palikuši atmiņā, kas vēlāk ir noderējuši turpmākajā darbā?

- Vairs neatceros priekšmetu nosaukumus, bet ļoti ir noderējuši M. Kirikovas pasniegtie priekšmeti projektēšanā un dažādie programmēšanas priekšmeti. Tomēr uzskatu, ka puse no priekšmetiem ir vispār „izsviežami” ne jau tāpēc, ka saturs nebūtu noderīgs, bet pasniegšanas veida dēļ.

Vai uzskati, ka universitātē sniegtās zināšanas ir pietiekamas, lai turpinātu strādāt savā specialitātē?

- Nē, tās nav pietiekamas. Universitātē nevar iemācīties programmēt, jo pietrūkst prakses. Es pats to, ko tagad zinu un māku, esmu apguvis tieši praktiskā ceļā. Ja priekšmetos tiktu piedāvāta dalība tieši reālos projektos, tad tas būtu daudz noderīgāk.

Kad Tu sāki strādāt un par ko?

- Es sāku strādāt jau trešajā kursā. Man viens paziņa strādāja jau Microlink, kas gan tad saucās savādāk. Man tā bija iespēja pa vakariem tikt pie datora. Pamazām kaut ko mācījos. Tad mani ieteica priekšniekam, kas pieņēma mani uz pusslodzi par programmētāju. Sākumā bija mācības ? pārsvarā no grāmatām, kas tad bija pieejamas, un prakses. Pēc apmēram 2-3 gadiem jau strādāju kā programmētājs uz pilnu slodzi.

Kas tad Tu tagad vairāk esi ? programmētājs vai analītiķis?

- Programmētājs. Analītiķis esmu tik, cik nepieciešams lai saprastu un pats varētu veidot dokumentāciju, prasības, runātu ar cilvēkiem. Strādājot pie reālas sistēmas izveides un pielāgošanas katra klienta vajadzībām, apmēram tik pat daudz, cik ir programmētāju, ir arī konsultanti, kas strādā tieši ar klientu.

Ar kādām tehnoloģijām strādā?

- Pārsvarā ar Delphi. Ar Delphi arī sāku, pārsvarā jāstrādā ar Delphi un Oracle serveri vai MS SQL datu bāzu vadības sistēmu.

Vai esi mācījies kādos speciālos kursos programmēšanu?

- Nē, kursos neesmu mācījies, esmu apguvis prakses ceļā.

Ar ko nodarbojas uzņēmums, kurā Tu strādā?

- Uzņēmums piedāvā ļoti dažādus IT pakalpojumus ? gan „dzelžus”, gan datu glabāšanu, programmēšanu. Tas ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā, šobrīd Lattelecom meitas uzņēmums. Tajā šobrīd strādā aptuveni 250 darbinieku.

Pie kā šobrīd Tavs uzņēmums un Tu strādā?

- Šobrīd strādājam pie grāmatvedības uzskaites programmas „Apvārsnis”. Es pie tās strādāju jau kopš sāku šajā uzņēmumā stādāt. Galvenokārt jāstrādā pie instalācijas procesiem, pie pielāgošanas, ja uzņēmumam jau ir kāda uzskaites sistēma ? lai tās varētu savietot. Ir arī rutīnas programmēšanas darbi.

Vai esi domājis par iespēju strādāt citur?

- Jā, esmu, bet neesmu vēl saņēmis piedāvājumu, kas mani interesētu. Darbavietas maiņa nozīmētu nolaisties no jau sasniegtā līmeņa. Reizēm eju uz dažām darba intervijām, bet aktīvi nemeklēju. Es arī sākumā mēģināju citur, bet tomēr paliku šeit. Tiem, kas grib sākt strādāt pirmajā darba vietā, tiem ir grūtāk, jo bieži vien piekrīt strādāt jebko par jebkādu naudu, ko arī priekšniecība izmanto. Man ir savādāk, jo jau strādāju.

Tu saki, ka strādāji jau studiju laikā. Vai nebija grūti abas šīs lietas apvienot?

- Protams, bija grūti, bet citas iespējas nebija. Es tagad arī nesen vienu cilvēku no tehnikuma iekārtoju darbā. Viņš arī vēl nav mācības beidzis. Tā ir vieglāk, kad kāds sarunā vai iekārto.

Kā ir ar darba vietu un darba laiku? Cik brīvs vai noteikts tas ir?

- Pats uzņēmums atrodas Rīgā, bet pārsvarā strādāju mājās Valmierā, jo tas ir darbs, dēļ kā man nav obligāti jābūt uz vietas. Ja ir kas runājams ar priekšnieku vai kaut kas kārtojams, tad braucu uz Rīgu, bet savādāk sazvanos vai sūtu e-pastus. Man Rīga pārāk nepatīk, tāpēc ir labi, ka varu strādāt citur.

Vai ikdienā daudz sanāk strādāt ar kolēģiem?

- Kad ir darbs grupās, tad, protams, sadarbojamies, bet tā nav tāda nepārtraukta „aci pret aci” sadarbība. Sazināmies savā starpā.

Kā ir ar nepieciešamajām svešvalodām? Vai Tev darbā tās ir vajadzīgas?

- Angļu valoda ir vajadzīga tādā līmenī, lai varētu lasīt tehnisko literatūru. Bet sarunvaloda nē, jo nav nepieciešama. Tad, ja sanāktu ikdienā uzturēties vidē, kas runā citā valodā, tad būtu savādāk, bet tagad pietrūkst praktiska pielietojuma.

Vai Tavs uzņēmums nesadarbojas ar ārvalstu klientiem?

- Mēs strādājam pie „Apvāršņa”, kas ir tieši Latvijai paredzēta programmatūra, tāpēc arī pārsvarā nesanāk ar citu valstu klientiem sadarboties. Šis „Apvārsnis” tagad ir iztulkots lietuviski, lai varētu to piedāvāt Lietuvā. Būs arī angliski un igauniski.

Tavuprāt, kas ir galvenās īpašības, kas nepieciešamas, lai varētu strādāt līdzīgā amatā kā Tu?

- Sākumā nemaz jau nav jāzina tik daudz. Galvenais ir spēt loģiski domāt un saprast pamatlietas. Visu pārējo var pēc tam iemācīties. 

 

Intervija veikta 2006. gadā.