Sergejs Kovaļovs

Darba vieta: AS “Liepājas Metalurgs”

 

Amats: Datorautomātikas grupas vadītājs (TP AVS)

 

Izglītība: Augstākā (Inženiera grāds vadības tehnoloģijā RTU 2000.g. un Bakalaura grāds vadībzinātnē RTU 2004.g., tagad mācos maģistrantūrā RTU Ražošanas kvalitātes institūts, virziens “Visaptverošā kvalitātes vadība (Total Quality Management)”)

 

 

Pāris vārdos aprakstiet uzņēmumu, kur strādājat!

- A/S "Liepājas metalurgs" ir vienīgais metalurģiskais uzņēmums Baltijā, dibināts 1882. gadā. A/S "Liepājas metalurgs" ir uzņēmums, kas nosaka Liepājas seju. Rūpnīca ar darba vietām nodrošina vairāk nekā 2800 liepājnieku. A/S "Liepājas metalurgs" ražo dažādu veidu metalurģisko produkciju no mazoglekļa un mazleģēta tērauda, tajā skaitā dzelzsbetona konstrukciju stiegras ar profila diametru no 8 mm līdz 40 mm (pēc vairāk kā 20 dažādiem standartiem no 17 dažādām valstīm), auksti velmētu stiepli, naglas un lējumus. A/S "Liepājas metalurgs" ir Latvijā lielākais pārstrādājošais uzņēmums un astotais lielākais pēc apgrozījuma. A/S "Liepājas metalurgs" ir saņēmusi sertifikātu, kas apliecina, ka uzņēmuma vadības kvalitātes sistēma atbilst starptautiskajam standartam ISO 9001:2000. Uzņēmuma unikalitāti nosaka tā ģeografiskais stāvoklis - Liepājā ir neaizsalstoša jūras osta, akciju sabiedrībai pieder tajā strādājošās stividorkompānijas "Liepājas osta LM" akciju kontrolpakete. A/S "Liepājas metalurgs" attīstības stratēgija virzīta uz stabilas un mūsdienīgas ražošanas veidošanu, kā priekšnoteikums ir uzņēmuma augstā konkurētspēja un intelektuālais potenciāls.

Kādēļ strādājat tieši šajā uzņēmumā?

- A/S "Liepājas metalurgs" šobrīd ir mana pirmā un vienīgā darba vieta. Neskatoties uz visiem pēdējā desmitgadē notikušajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, šobrīd uzņēmums dinamiski attīstās, ir starp līderiem Liepājā un Latvijā un ir stabils un uzticams partneris pasaules melnās metalurģijas tirgū. Tas viss ir rūpnīcas kolektīva nopelns. A/S "Liepājas metalurgs" aktīvi piedalās mūsu pilsētas dzīvē. Futbola ? hokeja kluba izveidošana, ledus halles celtniecība, kultūras pasākumu rīkošana ? tie ir nozīmīgi ieguldījumi Liepājas attīstībā.

Kā nonācāt līdz šīm amatam?

- Mana iepazīšanās ar A/S "Liepājas metalurgs" notika 1994.gada pavasarī, kad es mācību laikā Liepājas politehnikumā atnācu uz rūpnīcu meklēt pirmsdiploma praksi. Šajā laikā rūpnīcai bija grūti laiki, pilsētā bija augsts bezdarba līmenis un tehniķim-elektriķim atrast prakses vietu nebija viegli. Var teikt, ka man paveicās un es nokļuvu velmētavas ceha elektrodienestā, kur sākās mana pirmā iepazīšanās ar uzņēmuma tehnoloģisko procesu. Prakse šajā sarežģītajā un ar elektroiekārtu pārpilnajā iecirknī man sniedza nenovērtējamu pieredzi elektrotehnikas un automātikas jomā un faktiski noteica manu tālāko profesiju. Prakses beigās es saņēmu elektromontiera 4.kategoriju un elektrodienesta vadības piedāvājumu pēc diploma aizstāvēšanas turpināt darbu uzņēmumā. Diemžēl šiem plāniem nebija lemts piepildīties, jo pēc diploma aizstāvēšanas un tehniķa-elektriķa kvalifikācijas saņemšanas es uzzināju par viena velmēšanas stāva slēgšanu un lielu personāla skaita samazināšanu. Pēc kāda laika man tomēr izdevās atrast darbu rūpnīcā, taču citā cehā un ne savā specialitātē. Tādējādi 1995.gada jūlijā es kļuvu par “metalurgu”. Par manu pirmo pastāvīgo darba vietu rūpnīcā kļuva martena cehs, kur es sāku strādāt par hidraulikas un dzesēšanas sistēmas operatoru tērauda nepārtrauktās liešanas iekārtā (TNLI). Kaut gan darbs nebija saistīts ar elektrību, es ne mirkli nenožēloju, ka 2 gadus nostrādāju šajā iecirknī. Šajā laikā es ieguvu labu pieredzi un zināšanas par tērauda kausēšanas un liešanas tehnoloģiju, kuras man ļoti noder šobrīd, šī iecirkņa modernizācijas gaitā. Vienlaicīgi ar darba uzsākšanu es iestājos RTU Liepājas filiālē Elektrozinību fakultātes dienas nodaļā. Tā kā darbs bija maiņās, man izdevās savienot lekciju apmeklēšanu un darbu. 1997.gadā pēc veiksmīgas privatizācijas rūpnīca ieguva “otro elpu”, parādījās investīcijas, sāka “atdzīvināt” un modernizēt slēgtās tehnoloģiskās līnijas. Pēc tam, kad uzzināju par otrā velmēšanas stāva atvēršanu un modernizāciju, es atgriezos velmētavas elektrodienestā, kur tobrīd sākās elektropiedziņas un automātikas modernizācija. Tieši šeit es pirmo reizi saskāros ar datorvadības jēdzienu ražošanā, programmējamiem loģiskiem kontrolieriem un tehnoloģiskā procesa vizualizācijas programmatūru, kā rezultātā izvēlējos datorautomātikas specialitāti. Tobrīd es biju pabeidzis 2.kursu, turpināt mācības izvēlētajā specialitatē bija iespējams tikai Rīgā un tādējādi es kļuvu par RTU automātikas institūta 3.kursa studentu. Mūsu institūts tolaik atradās Ausekļa ielā un pēc pirmo lekciju apmeklējuma un iepazīšanās ar mācību programmu es sapratu, ka savienot darbu Liepājā un mācības dienas nodaļā praktiski nebūs iespējams. 3.kursa rudens semestris gan fiziski, gan morāli bija vissmagākais visā mācību laikā, un faktiski bija jāizšķiras ? pārcelties uz Rīgu vai pārtraukt mācības un palikt Liepājā. Tikai pateicoties manu Liepājas draugu un kursabiedru Andreja Ivanova un Alekseja Iljasova atbalstam man izdevās savienot nesavienojamo. Apmeklējot institūtu reizi nedēļā es kopēju konspektus, saņēmu uzdevumus, izpildīju laboratorijas darbus un atkal atgriezos Liepājā. Tikai pēc ziemas sesijas nokārtošanas es sapratu, ka spēšu turpināt mācības šādā režīmā. Turklāt institūtā iegūtās zināšanas noderēja praksē rūpnīcā, parādījās interese, pat azarts. Ar laiku nodibinājās labas attiecības ar pasniedzējiem, nostabilizējās mācību grafiks. 1998.gada vasarā es aizstāvēju bakalaura diplomu un pārgāju uz inženieru kursu specialitātē “Vadības tehnoloģija”. Tā kā rūpnieciskā automātika nebija ļoti populāra, mūsu grupa sanāca maza. Tobrīd mūsu fakultate pārcēlās uz ēku Meža ielā 1/3, kur atrodas arī šobrīd, bet institūtu pārdēvēja par DADI. Divi inženieru studiju gadi pagāja nemanot, un par tiem ir palikušas tikai patīkamas atmiņas. Tieši šajā laikā mācību programmā bija priekšmets “Vadības automatizācija”, kurā es iepazinos ar mūsdienu programmējamiem loģiskajiem kontrolieriem Simatic. Par to es esmu ļoti pateicīgs mūsu institūta pasniedzējam doc. Andrim Ozola k-gam. Viņš man deva lielu zināšanu bāzi un iespēju ieskatīties mūsu rūpnīcas un manas specialitātes nākotnē. Viņa vadībā es izstrādāju un aizstāvēju inženiera diplomdarbu, par kuru vēlāk saņēmu Atzinības rakstu no Latvijas izglītības fonda un AS”Dati”. Šajā laikā rūpnīcā tika nolemts izveidot datorautomātikas inženieru grupu un mana specializācija precīzi atbilda noteiktajam mērķim. Tādējādi 2000.gada septembrī mani iecēla par vadītāju kolektīvam, kurā bija vēl 4 rūpnīcas darbinieki. Tā kā mūsu grupu tika izveidota “no nulles”, pirmais izveidošanas posms gan organizatoriski, gan tehniski bija ļoti grūts. Analizējot kolektīva darbu visā tā pastāvēšanas laikā, varu teikt, ka mēs tikām galā ar noteiktajiem uzdevumiem un šodien mums ir ar ko lepoties ? tie ir gan pašu spēkiem izstrādāti un realizēti projekti, gan projekti, kuros mēs esam piedalījušies regulēšanā un palaišanā kopā ar ārvalstu kolēģiem. Šogad mūsu kolektīvam palika 6 gadi, un 11 gadi kopš brīža, kad sāku strādāt šajā uzņēmumā.

Aprakstiet, lūdzu, savas darba pienākumus un dodiet vienas tipiskas darba dienas piemēru.

- Mūsu pienākumos ietilpst tehnoloģisko procesu vadības sistēmu apkalpošana un modernizēšana, kā arī jaunu datorautomātikas projektu izstrādāšana un jauno sistēmu regulēšana un palaišana.Darba diena sākas plkst.7.30 no rīta, kad es un mani kolēģi veicam cehu iecirkņu apgaitu un no tehnoloģiskā personāla saņemam informāciju par automātisko sistēmu darbību pēdējās diennakts laikā, ja šajā laikā bijuši kādi traucējumi, rūpīgi tos analizējam un, ja nepieciešams, koriģējam PLC programmas. Bojājumu gadījumā inženierim ir jāierodas rūpnīcā arī brīvdienās vai svētku dienās, pat naktī, jo mūsu rūpnīcas svarīgākās līnijas darbojas visu diennakti, un katra dīkstāve - tie rūpnīcai ir lieli zaudējumi. Gadās, ka darba diena beidzas 7-ņos vai pat 9-ņos vakarā. Pēdējo gadu laikā jau strādājošajām vadības sistēmām tika izdarīts daudz izmaiņu un uzlabojumu, un tas ļāva panākt sistēmas atbilstību tehnologu prasībām un samazināt līdz minimumam iekārtas dīkstāves automātikas vainas dēļ. Var teikt, ka pēdējā laikā nopietnu kļūdu nav bijis un vienīgās izmaiņas ir programmas koriģēšana, kas nepieciešama tehnoloģijas pilnveidošanai. Ja visas līnijas darbojas normāli, mūsu kolektīvs nodarbojas ar projektu izstrādi novecojušu automātikas sistēmu modernizēšanai. Tādā veidā pēdējā laikā tika ieviestas darbā eļļošanas vadības sistēmas velmēšanas stāvos, uzlabota sagatavju sagarināšanas sistēma martena cehā, datorizēta rūpnīcas ūdens apgādes sistēma, izveidots optisko kabeļu datortīkls un vēl daudz kas. Jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos visi mūsu spēki tika veltīti rūpnīcas tērauda liešanas iecirkņa modernizēšanai, kur kopā ar Austrijas kompāniju “VAI Pomini” un “Siemens” tuvojas noslēgumam iekārtas palaišana un šā gada jūnijā tiks nodota ekspluatācijā jauna tērauda nepārtrauktās liešanas iekārta, bet tuvākajā laikā sāksies liela tērauda kausēšanas iecirkņa modernizācija - tiks uzstādīta jauna elektrokausēšanas krāsns un krāsns-kauss.

Kāds ir darbs? Darbs ar datoru, ar klientiem, ar kolēģiem?

- Jāteic, ka mūsu darbs ir cieši saistīts gan ar cilvēkiem (tehnoloģisko personālu), gan ar datorsistēmām. Mēs esam kā starpnieki starp tehnologiem un automātiku. Saņemot uzdevumu no tehnologa ieviest izmaiņas esošajā procesu vadības sistēmā, mums tas “jāpārliek” PLC “valodā” un iepriekš jāparedz visas iespējamās šo izmaiņu radītās sekas. Mainot progarammu, inženierim kļūdas iespējamība algoritmā ir jāsamazina līdz minimumam. Jo pat viens nepareizi nostrādājis bits var nekavējoties radīt traucējumu tehnoloģiskās līnijas darbībā, kas pie velmēšanas ātruma 8-10 m/s. izraisīs ilgsošu velmēšana stāva dīkstāvi vai arī šķidrā metāla sacietēšanu un lielu brāķa daudzumu.

Kādas svešvalodas jums ir jālieto darba ietvaros?

- Darbā ar personālu mēs, protams, runājam latviski un krieviski, bet kā automātikas inženieriem mums ir jāzin angļu valoda. Jo IT speciālistam tā faktiski ir darba valoda. Visa literatūra, programmu kodi un pārējā informācija mūsu nozarē pārsvarā ir angļu valodā. Tuklāt darba valoda saziņā ar rietumu kolēģiem ir angļu valoda. Kārtējo reizi tas pierādījās mūsu šībrīža situācijā, strādājot kopā ar austriešu firmu VAI Pomini. Šeit ir arī nianses ? ir nepieciešama nevis sarunvaloda, bet tehniskā angļu valoda ar metalurģijas terminoloģiju, kas reizēm pieredzējušam tulkam no malas sagādā grūtības. Nesaprašanās starp speciālistiem vai arī nepareizs tulkojums var paralizēt visu darbu. Reizēm ir jāstrādā arī ar dokumentāciju vācu valodā vai arī ar vācu kolēģiem, un tad ir ļoti jūtams vācu valodas zināšanu trūkums, tādos gadījumos parasti izlīdzamies ar angļu valodu. Valodu zināšanas ir spēcīgs un neaizvietojams instruments automātikas speciālista rokās un šodienas situācijā tas ir vienkārši nepieciešams.

Cik noslogota ir jūsu darbadiena?

- Noslogojums mūsu profesijā ir ļoti mainīgs. Tāpat kā jebkurā citā profesijā ir “melnās un baltās joslas”. Iekārta nedēļām ilgi var darboties bez traucējumiem un tad mēs nodarbojamies ar jaunu projektu izstrādāšanu, reizēm pat iestājas rutīna, diemžēl šajā laikā nedaudz piemirstas programmu algoritmi. Ja pēc kāda laika kaut kur parādās kāda problēma, tad ne vienmēr to izdodas atrisināt ātri. Tādas problēmas parasti atgadās vairākas vienlaicīgi. Tādos gadījumos nākas strādāt ”ugunsdzēsēja” režīmā. Tas ir viens no lielākajiem mīnusiem mūsu darbā, it sevišķi ņemot vērā mūsu uzņēmuma metalurģijas specifiku.

Kādus rīkus un programmas jums sanāk izmantot savā darbā?

- Vēl nesen mūsu sistēmu galvenie elementi bija programmējamie Schneider firmas Modicon saimes programmējamie loģiskie kontrolieri Quantum un Momentum, bet vizualizācijai tika izmantota plaši pazīstamā firmas Wonderware vizualizācijas pakete InTouch. Sākoties tērauda liešanas iecirkņa modernizācijai mēs iepazināmies ar Siemens kontrolieriem Simatic un tehnoloģisko procesu vizualizācijas paketi WinCC. Visi uzskaitītie komponenti un programmas ir starp līderiem automatizācijas nozarē mūsdienās. Turklāt šobrīd mūsu nozarē sāk ienākt datu bāzes un klientu programmas darbam ar tām. Datu bāzēs tiek glabāta visa informācija par tehnoloģiskā procesa gaitu.

Kādas zināšanas ir nepieciešamas darbam jūsu uzņēmuma, jūsu vai līdzīgajā amatā?

- Pirmkārt automātikas speciālistam ir lieliski jāpārzin un jāsaprot visa tehnoloģiskā procesa gaita. Tieši no šo zināšanu līmeņa ir atkarīgs, cik ātri inženieris spēj noorientēties vienā vai otrā situācijā. Otrais zināšanu pamats ? konkrētā objekta automātikas elementu bāzes pārzināšana, izpratne par programmas algoritma struktūru. Protams, kolektīvā jābūt labam mikroklimatam un labai saprašanai iecirkņa personāla starpā.

Kuras zināšanas, jūs ieguvāt, studējot RTU, kuros priekšmetos?

- Pirmkārt es iemācījos saprast datorprogrammu loģiku, algoritmu uzbūvi un to darbību. Šīs zināšanas es ieguvu universitātes 1.un 2.kursā, mācoties programmēšanas principus vēl Liepājā. Par to es esmu ļoti pateicīgs RTU Liepājas filiāles pasniedzējai Jeļenai Jevsjukovai. Otro zināšanu bāzi es ieguvu jau Rīgā RTU DADI, mācoties priekšmetu “Vadības automatizācija”, kurā es iepazinos ar mūsdienu programmējamiem loģiskiem kontrolieriem, procesu vizualizācijas programmu un sapratu, kā veidojas saikne starp programmu un tehnoloģiskās iekārtas darbību. Par to es esmu ļoti pateicīgs mūsu institūta pasniedzējam doc. Andrim Ozola k-gam.

Ko bija nepieciešams apgūt patstāvīgi, iemācīties papildus?

- Institūtā topošais speciālists saņem pārsvarā teorētiskas zināšanas. Taču, kā zināms, inženiera panakumi ir atkarīgi ne tikai no teorētiskajām zināšanām, panākumu otru daļu nodrošina praktiskās zināšanas. Prakse ar automātiku tik piesātinātā uzņēmumā man daudz deva un ļāva paskatīties uz teorētiskajām zināšanām no cita skatu punkta.

Kam studiju laikā būtu jāpievērš uzmanība, lai vēlāk ieņemtu līdzīgu amatu?

- Institūtā iegutās zināšanas jaunajam speciālistam jāspēj pareizi pielietot praksē. Šodien inženiera diploms automātiski negarantē labu darba vietu un lielu algu. Diploms ir tikai instruments (spēcīgs instruments), kurš pareizi pielietots var dot labu rezultātu, bet var būt ari tikai papīra dokuments, kurā ieguldīts daudz enerģijas. Automātika ir specialitāte, kuru nevar vienkārši apgūt 5 gados, šo lietu ir jāsaprot. Ļoti liela loma šeit ir praksei.

Kādas bija prasības, stājoties amatā (iepriekšējā pieredze, izglītība, u.c. prasības)?

- Kad izveidoja mūsu kolektīvu, no mums tika prasīts saprast visu to atbildību un nopietnību, kura toreiz mums tika uzticēta. Mūsu rūpnīcai datorautomātika toreiz bija kaut kas jauns un nepazīstams. Taču jau toreiz bija skaidrs, kāda loma šai nozarei būs nākotnē un jo īpaši tādā sarežģītā un bīstamā nozarē kā metalurģija.

Kādas ir jūsu izaugsmes iespējas?

- Jau šobrīd ir skaidrs, ka datorautomātikas nozare šobrīd ļoti strauji “palielina apgriezienus”. Tas nozīmē, ka līdz ar jaunu objektu parādīšanos mūsu kolektīvs augs, augs arī mūsu dienesta atbildība un nozīme. Taču viena lieta satrauc ? kadru trūkums šajā nozarē. Šobrīd jauniešu vidū inženiertehniskās specialitātes nav lielā cieņā, kaut arī ir vērojams intereses pieaugums par IT nozari, rūpnieciskā automātika izjūt pieaugošu spriedzi kadru jautājumā. Acīmredzot ir nepieciešams pieņemt lēmumus augstā līmenī par valsts pasūtījuma palielināšanu inženieru sagatavošanai un budžeta vietu skaita palielināšanu tehniskajos institūtos.

Cik ilgi domājat strādāt šajā amatā?

- Grūti šeit kaut ko prognozēt, daudzi saka, ka datorautomātika ir specialitāte jauniešiem, taču dzīve pierāda arī pretējo. Mūsu dienestā strādā arī 40 un 50-gadīgi darbinieki. Mēdz būt brīži, kad tiešām gribas visu pamest un meklēt mierīgāku darbu, bet viss nokārtojas un atgriežas savā vietā. Ir skaidrs, ka nozare ir dinamiska un, lai būtu lietas kursā par visu, nepieciešams nemitīgi sekot līdzi automātikas sistēmu attīstības tendencēm. Pie tam attīstība notiek ar paātrinājumu. Gadās, ka kādu lietu vēl neesi apguvis, bet tās vietā jau nāk kaut kas jauns.

Vai domājat studēt tālāk?

- Turpināt teorētisko apmācību šajā specialitātē neplānoju. Ļoti iespējams, ka vairāk zināšanu, kā sniedz mans šībrīža praktiskais darbs, es diez vai saņemšu. 2004.gadā ekonomikas fakultātē es aizstāvēju bakalaura diplomu vadībzinātņu novirzienā, bet šobrīd pabeidzu mācības maģistrantūrā RTU Ražošanas kvalitātes institūtā novirzienā “Visaptverošā kvalitātes vadība (Total Quality Management)”. Man tas šķiet interesanti tāpēc, ka ražošanā datorautomātika un kvalitātes nodrošināšanas sistēma ir ļoti cieši saistītas. Šobrīd mūsu sistēmas ar devēju un izpildmehānismu palīdzību stingri seko ražošanas procesa uzdotajiem tehnoloģiskajiem parametriem. Līdz ar to nodrošina produkcijas kvalitāti.

Kādām rakstura īpašībām jāpiemīt, lai strādātu šajā amatā?

- Pirmkārt jābūt neatlaidībai un pacietībai, otrkārt - pastāvīgai vēlmei apgūt jauno. Šeit arī slēpjas mūsu darba specifika ? neapstāties pie sasniegtā.

Kādiem cilvēkiem iesakāt studēt datorzinātnes, kādām īpašībām viņiem jāpiemīt?

- Cilvēkam vispirms ir jāsaprot, ka datorautomātika ir tieši tā nozare, kura viņam interesē un kurā viņš var sevi realizēt. Iestāties šajā fakultātē tikai tāpēc, ka tas ir moderni un mūsdienīgi ? tā ir liela kļūda. Mode var mainīties un speciālistam būs profesija, kura viņu neinteresē. Runājot par rakstura īpašībām, ļoti svarīga, kā iepriekš jau es minēju, ir pastāvīga tiekšanās pēc jaunā. Ja mūsu nozares speciālists ir apstājies pie sasniegtā un vairāk ne par ko neinteresējas, tad ļoti drīz viņš sapratīs, ka ir atpalicis un panākt “aizejošo vilcienu” būs ļoti grūti. 

 

Intervija veikta 2006. gadā.