Edgars Bremze

 

Kāda ir Jūsu izglītība?

- Rīgas Tehniskā Universitāte, Automātikas un skaitļošanas Tehnikas Fakultāte, Informācijas Tehnoloģiju Institūts (Maģistra grāds Datorzinātnēs ar specializāciju statistikā)

Kur Jūs strādājat?

- AS GE Money BANK

Kāds ir Jūsu amats?

- Projektu un Procesu kontroles daļas vadītājs

Pastāstiet, lūdzu, par savu darba vietu un Jūsu lomu tajā?

- AS GE Money Bank ir pilna finanšu pakalpojumu spektra banka, tā pieder vienai no pasaules lielākajām daudznozaru korporācijām General Electric. Es strādāju šajā kompānijā jau 10. gadu, un kādreiz tā bija zināma arī kā Baltijas Tranzītu Banka. Šajā kompānijā man ir bijusi lieliska iespēja strādāt dažādos amatos un dažādos virzienos ? gan grāmatvedības, gan Informāciju Tehnoloģiju, gan Projektu Vadības jomā. Šobrīd mans darbs ir saistīts procesiem un to kvalitātes kontroli. Kā arī šo procesu uzlabošanu, lai tie būtu pietiekami efektīgi un atbilstoši likumdošanas prasībām. Un kad nonākam līdz procesu izmaiņām tad sākam nodarboties ar projektu vadību, lai izmaiņas sekmīgi realizētu atbilstoši kompānijas noteiktajiem mērķiem un termiņiem. Un tur jau bieži vien kā realizācijas veidi ir dažādas izmaiņas informāciju sistēmās vai pat jaunu sistēmu ieviešana

Kāda ir Jūsu tipiskā darba diena?

- Darbā cenšos ierasties pēc iespējas laicīgi, tā ap 8.00. Rīta pusē iepazīstos ar neizlasītiem e-mailiem, sagatavojos sapulcēm. 
Parasti dienā kādas 3-4 stundas paiet dažādās sapulcēs - tās ir gan projektu vadības sapulces ar projektu dalībniekiem, gan sapulces ar ārējiem piegādātājiem, gan vadības sapulces par kopējiem rezultātiem un mērķiem. 
3-4 stundas dienā pavadu gatavojot dažādas atskaites un prezentācijas, izskatot kolēģu sagatavotās prezentācijas un darba plānus. 
Un kādas 1-2 stundas dienā veltu elektroniskai komunikācijai ? atbildēm un pieprasījumiem uz e-mailiem.

Kas bija galvenās prasības uzņemšanai šajā darba vietā?

- Kā jau minēju, tas bija diezgan sen. Kaut gan jāatzīst, gan toreiz, gan tagad kā viena no galvenajām pamatprasībām ir augstākā izglītība. Tālāk jau bija nepieciešamas iemaņas konkrētajam darbam ? tā kā sāku strādāt struktūrvienībā, kura uzdevumi bija dažādu risku kontrole (tirgus riski, kredītriski kā arī riski saistīti ar norēķinu karšu operācijām) ? kā papildus prasība bija zināšanas statistikā un finansu matemātikā, kā arī prasme pastāvīgi veidot datu bāžu pieprasījumus. Tāpat bija nepieciešamas pamata zināšanas grāmatvedībā, un vispārēja sapratne par banku biznesu.

Kādas Jūsuprāt ir šim darbam nepieciešamākās rakstura iezīmes?

- Vairāk varētu teikt par iemaņām, ne raksturu ? jo raksturā mēs ar kolēģiem esam ļoti dažādi, bet spējam strādāt komandā, atbalstīt viens otru, lai sasniegtu kopējus mērķus. Par iemaņām - analītiska domāšana, pacietība. Tai pat laikā labas komunikāciju un pārliecināšanas spējas.

Kāda ir Jūsu darba slodze?

- Darba slodzi vislabāk es raksturotu ar normālo sadalījumu.

Kā Jūs procentuāli sadalītu darbu ar datoru, kolēģiem un klientiem?

- Tas varētu būt vienāds, katram pa 33%. Tikai manā darbā klienti parasti ir „iekšējie klienti” ? tās ir struktūrvienības ar kuru procesu uzlabošanu mēs strādājam, intervējam utt.

Kādas valodas sanāk izmantot darba ietvaros?

- Tā kā strādāju starptautiskā kompānijā tad liela daļa no komunikācijas paiet angļu valodā ? gan rakstiski, gan sarunvalodā.

Kādas papildus zināšanas nācās apgūt?

- Ļoti daudz specifisku zināšanu, kuras ir saistītas gan ar likumdošanas prasībām, gan iekšējo procesu specifiku. Zināšanas saistībā ar konkrētu IS uzbūvi.

Kādas zināšanas no tām, ko apguvāt Rīgas Tehniskajā universitātē, Jums nepieciešams šajā darbā?

- Tās ir pamata zināšanas, kuras grūti būtu pat uzskaitīt. Daudzas varbūt no tām tiek izmantotas neapzināti, kā pamats visām pārējām zināšanām. Ja runājām par tādām, kas tieši noderēja ? tās noteikti ir programmēšanas, datu bāzu uzbūves un administrēšanas zināšanas, finanšu matemātikas un varbūtību teorijas zināšanas.

Vai Jums sanāca vienlaicīgi strādāt un mācīties un kā tas ietekmēja mācības?

- Sāku strādāt, kad manuprāt mācījos 3. kursā ? tas sākumā bija darbs naktīs. 4.kursā jau sāku strādāt banku sektorā, tātad nācās apvienot mācības ar studijām. Esmu priecīgs, ka izdevās uzsākt mācības laikā, kad vēl bija valsts apmaksātas mācību programmas un pat maksāja vēl stipendiju. Tā kā pirmos studiju gadus varēju veltīt tikai studijām. Pēdējos mācību kuros jau studijas bija daudz specifiskākas, saistītas ar maniem tiešiem darba pienākumiem, tā kā varēju veiksmīgi apvienot abus.

Vai mācoties bija nepieciešams savs personīgais dators?

- Jā bija gan, manuprāt 2. vai 3.kursā nopirku pirmo lietoto datoru ? tas gan stipri atšķīrās no tiem, kuras lietojam šobrīd. Galvenokārt to izmantoju studiju darbu rakstīšanai un dažādu mazu programmiņu rakstīšanai un testēšanai.

Kāpēc nolēmāt mācīties datorzinātnes? Un kāpēc tieši RTU?

- Datorzinātnes tāpēc, ka tās tobrīd likās man pietiekami sarežģīta māksla un diezgan neatklāta man - tāpēc bija liels izaicinājums tās apgūt. Toreiz nebija nekādas idejas par nākotnes profesiju, vienkārši likās ļoti interesanta lieta, ko noteikti nebūs garlaicīgi mācīties. Par mācību iestādēm gan jāatzīst toreiz nebija sevišķi lielas izvēles - bija RTU vai LU. LU tobrīd bija vairāk akadēmiskas studijas, RTU ? tehniskas vairāk praksē pielietojamas. Šī tehniskā puse likās tuvākā.

Vai tas, ko Jūs sākumā gaidījāt no universitātes un tas ko saņēmāt ir atšķirīgi?

- Nebija toreiz tā, ka es daudz ko sākumā gaidīju no universitātes. Katrā ziņā saņēmu daudz vairāk, nekā toreiz spēju iedomāties. Katrā ziņā studiju laiks bija ļoti jauks, interesants un par to ir vislabākās atmiņas

Vai uzskatāt, ka universitātē sniegtās zināšanas ir pietiekamas, lai turpinātu strādāt savā specialitātē?

- Domāju, ka nevienas zināšanas nav pietiekamas. Lai veiksmīgi strādātu savā specialitātē ir pastāvīgi jāpapildina zināšanas. Šobrīd dzīvojam ļoti mainīgā pasaulē un jābūt spējīgiem pielāgoties dažādām izmaiņām. Veiksmīgākie ir tie, kuri spēj nepārtraukti apgūt jaunas zināšanas, apgūt tās ātrāk par citiem un pielietot tās praksē.
Es domāju, ka universitātē sniegtās zināšanas bija ļoti labs pamats, uz kā būvēt visas pārējās zināšanas.

 

Intervija veikta 2006. gadā.